fascinēt
fascinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | fascinēju | fascinējam | fascinēju | fascinējām | fascinēšu | fascinēsim |
| 2. pers. | fascinē | fascinējat | fascinēji | fascinējāt | fascinēsi | fascinēsiet, fascinēsit |
| 3. pers. | fascinē | fascinēja | fascinēs | |||
Pavēles izteiksme: fascinē (vsk. 2. pers.), fascinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: fascinējot (tag.), fascinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: fascinētu
Vajadzības izteiksme: jāfascinē
Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā; apburt, apmāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie fascinē ar izkopto stilu, interesanto faktūru un filozofisko ideju.
- Mani fascinē vīrieša tolerance un prasme būt pieklājīgam pret otru cilvēku.
- Uz devītā gadu desmita sliekšņa Jautrītes Putniņas spēle joprojām bija fascinējoša.
- Mani vispār fascinē cilvēki, kuri savā lietā ir ļoti dziļi.
- Mani vienmēr ir fascinējušas vētras ar dramatiskām, zibeņu sašķeltām debesīm.