fabula
fabula sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fabula | fabulas |
| Ģen. | fabulas | fabulu |
| Dat. | fabulai | fabulām |
| Akuz. | fabulu | fabulas |
| Lok. | fabulā | fabulās |
1.Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
2.Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Faktiski Aristotelim abi šie fabulas raksturojumi nozīmē vienu un to pašu.
- Fabulas veseluma satvarā izspēlētā likteņa pārvērtība arī nosaka traģēdijas poētisko laiku.
- Aristotelis uzskata, ka traģēdijā fabulas apjomu nosaka pati lietas būtība.
- Rikērs šajā fabulas sintēzes īpašībā saskata iztēles mimētiskās darbības radošo pamatu.
- Visu šo daudzveidīgo faktoru salasīšana vienā stāstā veido fabulu par veselumu.