fašisms
fašisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | fašisms | fašismi |
| Ģen. | fašisma | fašismu |
| Dat. | fašismam | fašismiem |
| Akuz. | fašismu | fašismus |
| Lok. | fašismā | fašismos |
1.Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
1.1.Vienas partijas patvaldība.
2.Līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. – 1945. g.).
Avoti: SV99, SV96, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iegaumējiet to, parteigenosse fašist", " Fašisms neies cauri.
- Tad jau, cīnoties ar fašismu, cilvēki paši to veicina.
- Jūs toreiz uzskatījāt, ka nacisms un fašisms ir kas labs?
- Būtiski jaunais šajā darbā bija Latvijas " fašisma" skatījums tā attīstībā.
- Es to saucu par fašismu!