epilogs
epilogs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epilogs | epilogi |
| Ģen. | epiloga | epilogu |
| Dat. | epilogam | epilogiem |
| Akuz. | epilogu | epilogus |
| Lok. | epilogā | epilogos |
Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Epilogā teikts, ka Raskoļņikovs saņem sodu — astoņus gadus Sibīrijā.
- Filma ir melnbalta, izņemot tās epilogu, kas ir krāsains.
- Dažos darbos mēdz būt arī prologs un ( vai) epilogs.
- Tagad es redzu, ka viņš jau virzījās pretī savam epilogam.
- Tā kā sāku jau šaubīties par sākumā manis sasolīto laimīgo epilogu.