epikūrisms
epikūrisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epikūrisms | epikūrismi |
| Ģen. | epikūrisma | epikūrismu |
| Dat. | epikūrismam | epikūrismiem |
| Akuz. | epikūrismu | epikūrismus |
| Lok. | epikūrismā | epikūrismos |
1.joma: filozofija Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
2.Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
3.Nosliece uz jutekliskām baudām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tavs epikūrisms ir sevis pašapmānīšana, — es uzbruku Vizmam.
- Stoiķu filozofija parasti tiek pretstatīta epikūrismam.
- Savos filozofiskajos traktātos Cicerons iepazistināja romiešus ar hellēnistiskās filozofijas virzieniem, ar stoiķiem, Akadēmijas mācību, epikūrismu un citiem.
- Un mēs, cilvēciskā noniecinātāji, pabēguši no visu pasauļu svinīguma, vienaldzīgi pret visu dievišķo, neauglīgi nodevāmies bezmērķīgām sajūtām, apkoptām izsmalcināta un mūsu smadzeņu nerviem atbilstīga epikūrisma garā.
- Izņemot dzīres šādos gadījumos, epikūriešu dzīvesveids bija visai askētisks, neattaisnojot mūsdienu jēdziena " epikūrisms" nozīmi.