epigrāfs
epigrāfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epigrāfs | epigrāfi |
| Ģen. | epigrāfa | epigrāfu |
| Dat. | epigrāfam | epigrāfiem |
| Akuz. | epigrāfu | epigrāfus |
| Lok. | epigrāfā | epigrāfos |
2.joma: literatūrzinātne Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- P. S. Nr. 2. Nezinu, vai esmu izvēlējusies arī īsto epigrāfu, jo svārstījos starp ( saturieties!)
- Epigrāfā liekot Augustīna teksta fragmentu, rakstniece norāda ceļu.
- Šis vēl nav sižets, šis ir epigrāfs!"
- A. Puškina epigrāfā: Перед судьбой – я твердый камень, / В волненьях страсти – легкий лист.
- Teiktais sasaucas ar romāna epigrāfu: „ Pagātne atriebjas ikvienam, kas to grib slēpt vai sagrozīt”.