epifānija
epifānija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epifānija | epifānijas |
| Ģen. | epifānijas | epifāniju |
| Dat. | epifānijai | epifānijām |
| Akuz. | epifāniju | epifānijas |
| Lok. | epifānijā | epifānijās |
1.Atspīdēšana, parādīšanās.
2.Antīkajā literatūrā – himnisks dzejojums par godu dieviem.
3.Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis aspekts kritisko momentu analīzē ir tuvs Denzina formulētajai pārdzīvotajai epifānijai.
- Kam man vajadzīga dzeja, kaut kādi eseju un epifāniju krustojumi?
- Manas paaudzes sirdsapziņa un vispārējā dzīves uztvere balstījās uz viņa epifānijām.
- Katrā epifānijā ir uzrakstīts nedaudz, bet pateikts tik daudz.»
- Mēs latviešu valodā iesākam gadu izcili – ar manu mīļāko Ziedoņa epifāniju!!!!