entelehija
entelehija
1.Mērķtiecīga virzība.
2.Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
3.Vitālismā – īpaša nemateriāla sākotne, kas virza organismu attīstību.
Avoti: PsA, EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīvība formu iegūst tikai caur to, ka sēž karcerī, savas entelehijas iepriekšnoteiktā ierobežojumā.
- Tādēļ pasaule ir spējīga uz paškustību, pateicoties ideālam iekšējam spēkam jeb entelehijai, kas nosaka visu dabas procesu mērķtiecību.
- Primitīvās entelehijas ir primitīvais, aktīvais spēks, kuru kvalitātes, kā norāda Leibnics, rada nevis Dievs, bet gan pašas monādes.
- Leibnics raksta, ka monāžu akcidences rada pašas monādes: „ Dievs rada substances no nekā, substances rada akcidences, mainot savas robežas”; „ Kvalitātes vai atvasinātie spēki jeb tas, ko dēvē par akcidentālajām formām, manuprāt, ir primitīvo entelehiju modifikācijas, tāpat kā formas ir matērijas modifikācijas”.