empīrisms
empīrisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | empīrisms | empīrismi |
| Ģen. | empīrisma | empīrismu |
| Dat. | empīrismam | empīrismiem |
| Akuz. | empīrismu | empīrismus |
| Lok. | empīrismā | empīrismos |
1.Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
2.Pētījumu metode – faktu aprakstīšana, neizdarot teorētiskus vispārinājumus.
3.Praktiska darbība.
Avoti: SV19, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Materiālisms jeb empīrisms, kura pārstāvji atzīst tikai juteklisko objektu eksistenci.
- Zinātne nekad nav neieinteresēta un empīrisms vienmēr ir uz kaut ko prioritāri vērsts.
- 16. gs. Eiropā, pamatojas uz empīrismu un pragmatismu ( 1870. gadā - ASV).
- Renesanses filozofs Fransis Bēkons ir empīrisma aizsācējs.
- Pasaules izziņā sāk dominēt empīrisma idejas.