emblemātika
Lietojuma biežums :
emblemātika
Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai Renesanses laikā radās emblemātika, simbolu saistīšana ar alegorijām un literāriem tekstiem, kas vēlāk ļāva radīt daudz skaistu leģendu par kādu ģerboņu izcelšanos un tajos attēloto zīmju simbolisko jēgu.
- Gandrīz galvenais elements tajā ir titullapā atšķirtā 1561. gadā publicētā Lodoviko Dolčes monogrāfija par Svētās Romas imperatoru Kārli V un izdevēja greznā emblemātika ar spārnotām sfinksām, mitoloģisko putnu – fēniksu un uzrakstu “ De la mia morte, eterna vita io vivo” ( Caur savu nāvi es dzīvoju mūžīgi).
- Arī citos pasaules reģionos ( piemēram, Japānā, islāma zemēs u.c.) kopš seniem laikiem pastāvējusi sava emblemātika – klasificētas zīmes, emblēmas un simboli, kas pauž tā nēsātāja piederību konkrētai dzimtai, klanam, statusam vai rangam: tamga, mons u.c. – un tās skaidrojošās sistēmas, taču tām ir citi principi, nekā Eiropā, līdz ar to apzīmējums " heraldika" attiecina tikai uz Eiropu.
- Simbolu sistēmas Dvaravati monētu emblemātikā
- Tasītes emblemātikā izmantoti neatkarīgās Latvijas Valsts simboli kā Latvijas Valsts ģerboņa elementi un himnas sākumvārdi.