emancipēt

Lietojuma biežums :

emancipēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības; atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri