emancipēt
emancipēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | emancipēju | emancipējam | emancipēju | emancipējām | emancipēšu | emancipēsim |
| 2. pers. | emancipē | emancipējat | emancipēji | emancipējāt | emancipēsi | emancipēsiet, emancipēsit |
| 3. pers. | emancipē | emancipēja | emancipēs | |||
Pavēles izteiksme: emancipē (vsk. 2. pers.), emancipējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: emancipējot (tag.), emancipēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: emancipētu
Vajadzības izteiksme: jāemancipē
Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības; atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādā kontekstā P. Freire piedāvā oriģinālu rakstpratības ideoloģiju – emancipējošo rakstpratību.
- AD: Laionels Tērtiss un Viljams Primrouzs " emancipēja" altu.
- Kārlis Markss piedzima 1818.gadā Prūsijas pilsētā Trīrē, emancipētu ebreju ģimenē.
- Respektīvi, emancipētā sabiedrībā arī uzskati par tēva un mātes lomām ir liberālāki.
- Rakstpratībai piemīt cilvēkus “ atbrīvojoša” jeb emancipējoša funkcija.