elsāt
Lietojuma biežums :
elsāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | elsāju | elsājam | elsāju | elsājām | elsāšu | elsāsim |
| 2. pers. | elsā | elsājat | elsāji | elsājāt | elsāsi | elsāsiet, elsāsit |
| 3. pers. | elsā | elsāja | elsās | |||
Pavēles izteiksme: elsā (vsk. 2. pers.), elsājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: elsājot (tag.), elsāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: elsātu
Vajadzības izteiksme: jāelsā
1.Elsot1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līkums ap mācītājmuižu — tur smagie auto brauc kaucošiem riteņiem, zirgi elsādami velk pajūgus ilksīs.
- Zirgi bija pārstājuši skandināt treikuļu jostas, tikai putas pikām krita zemē un tvaiks skrēja gaisā no elsājošām nāsīm.
- Meitēns smagi elsāja, tumšs sārtums iesitās viņas vaigos, taču binoklītis netika atņemts no samtaini tumšām un spožām ačelēm!
- Elsādams sīki un sekli kā suns, virsleitnants mirkli pa mirklim atšļūk — iesnaužas vai, kas zina, zaudē samaņu.
- Viņš izmantoja elsājošo un mutuļojošo burzmu un pazuda kā adata siena kaudzē.