elksnis
elksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | elksnis | elkšņi |
| Ģen. | elkšņa | elkšņu |
| Dat. | elksnim | elkšņiem |
| Akuz. | elksni | elkšņus |
| Lok. | elksnī | elkšņos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ogre klusē zem bieza ledus, klusē pūču ozols, ābele un elksnis.
- Šie trīs man nu ir gluži kā pūcēnu ozols, mežābele ar oglīšu zariem un līkais elksnis ar krustiņu.
- Braucam uz Kaķa kroga pusi, abpus ceļam baltas un rāmas mūs sveicina kļavas, liepas, ozoli, alejas galā — klibi ielīkušais elksnis.
- No putna lidojuma raugoties, mūsu pusē varētu sazīmēt trijstūri — pavasarī apdegusī mežābele vienā galā, varenais pūču ozols otrā, bet trešajā skumīgais, ielīkušais vecais elksnis ar mizā iešņāptu krusta zīmi.
- Elksne ( vīriešu dzimtē Elksnis) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „ elksnis” ar nozīmi 'alksnis'.. Cilvēki ar šo uzvārdu: