ekstāze
ekstāze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ekstāze | ekstāzes |
Ģen. | ekstāzes | ekstāžu |
Dat. | ekstāzei | ekstāzēm |
Akuz. | ekstāzi | ekstāzes |
Lok. | ekstāzē | ekstāzēs |
1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
Avoti: LLVV, PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - viņš ekstāzē čukstēja, karsti skūpstīdams viņas kaklu un pakausi.
- Naktij pār viņu allaž piemitusi dīvaina vara un tā izraisījusi ekstāzi.
- Ir kā ekstāzē, kā mistiskā rituāla dejā, kā reibstot.
- Bet slimnieks ekstāzē ieplestām acīm uz šiem abiem raugās neizsakāmā nicinājumā.
- Sajūsma uzvirda, galu galā izvērsdamās par kaut ko līdzīgu ekstāzei.