eifēmisms
eifēmisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eifēmisms | eifēmismi |
| Ģen. | eifēmisma | eifēmismu |
| Dat. | eifēmismam | eifēmismiem |
| Akuz. | eifēmismu | eifēmismus |
| Lok. | eifēmismā | eifēmismos |
eif. saīsinājums
eifēm. saīsinājums
1.Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā.
1.1.Šādu vārdu vai teicienu lietošana.
Avoti: LLVV, SV99, KiV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču šī frāze ir diplomātisks eifēmisms, ko var interpretēt dažādi.
- Tautasdziesmās ēšana ir eifēmisms, kas aizvieto dzimumakta tiešu attēlojumu.
- Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - " specoperācija".
- Dzīvie no Aīda baidījās, tāpēc bieži viņa apzīmēšanai tika lietoti eifēmismi.
- Tā vietā, lai sauktu lietas īstajos vārdos, vien nožēlojami eifēmismi.