eglis
eglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eglis | egļi |
| Ģen. | egļa | egļu |
| Dat. | eglim | egļiem |
| Akuz. | egli | egļus |
| Lok. | eglī | egļos |
1.Egļu zaru ecēšas; arī dzelzs tapu ecēšas.
2.Gaurs ("Spergula").
3.Tīruma gaurs ("Spergula arvensis").
4.Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKā eglis.
- Kā eglis — saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku
Avoti: SiV, Aug2, ME, KnG