dūmaka
dūmaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dūmaka | dūmakas |
Ģen. | dūmakas | dūmaku |
Dat. | dūmakai | dūmakām |
Akuz. | dūmaku | dūmakas |
Lok. | dūmakā | dūmakās |
1.Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
PiemēriPaskaties uz dūmaku, uz lapām, paraugies, kā izturas putni, kāds ir vēja virziens.
- Paskaties uz dūmaku, uz lapām, paraugies, kā izturas putni, kāds ir vēja virziens.
- Svaigais gaiss, saule, Sibīrijas varenais plašums un ar dūmaku klātās tāles.
- Pat darba zonas torņi iegrimuši pelēkā dūmakā.
- Vakars tīstās tik tikko pamanāmā dūmakā un laternu slapjajā spīdumā.
1.1.Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit