dūdas
dūdas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; joma: mūzikaLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | dūdas |
| Ģen. | dūdu |
| Dat. | dūdām |
| Akuz. | dūdas |
| Lok. | dūdās |
Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
PiemēriSkan dūdas, stabules, pijoles un ģīgas.
- Skan dūdas, stabules, pijoles un ģīgas.
- Dūdas un bungas apklusa.
- No sānielas iznāca dūdinieks ar padusē iespiestām dūdām.
- Cenšos maizīti pelnīt ar dūdu spēli.
- Vakarus viņi pavadīja, gaidīdami vientuļās vijoles vai dūdu skaņas, kas ziņoja par improvizēto vakara svinību sākumu zemākās klases pasažieru telpās.
- Nekad nedzirdētu mūziku spēlēja dīvains instruments — it kā ērģeles, it kā dūdas.
- Vokālists pat māk spēlēt dūdas.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit