dzīpars
dzīpars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzīpars | dzīpari |
| Ģen. | dzīpara | dzīparu |
| Dat. | dzīparam | dzīpariem |
| Akuz. | dzīparu | dzīparus |
| Lok. | dzīparā | dzīparos |
1.Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīparu klēts.
- Dzīparu klēts — senāk klēts, kur glabājās līgavas pūrs
2.Kaut kas vājš, nespēcīgs.
3.joma: botānika Parastā raudene ("Origanum vulgare").
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādēļ lai nākamais dzīpars Grobiņas audumā mums stāsta par pilsētas svētkiem,
- Mēs turpinām aust savu šīvakara audumu un liekam stellēs jaunu dzīparu.
- Kā tievs, sarkans dzīpars no viņa purna nostiepās zemē asinis.
- tumši dzelteni dzīpari
- Izzūdot no aprites valodai, pazūd arī dzīpars, kas saista tautu.