dzisināt
dzisināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzisinu | dzisinām | dzisināju | dzisinājām | dzisināšu | dzisināsim |
| 2. pers. | dzisini | dzisināt | dzisināji | dzisinājāt | dzisināsi | dzisināsiet, dzisināsit |
| 3. pers. | dzisina | dzisināja | dzisinās | |||
Pavēles izteiksme: dzisini (vsk. 2. pers.), dzisiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzisinot (tag.), dzisināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzisinātu
Vajadzības izteiksme: jādzisina
Dzesināt, dzesēt.
Stabili vārdu savienojumiMuti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt).
- Muti dzisināt (arī dzesēt, dzesināt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — lieki, arī bez panākumiem runāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un dzisināja rūtaino rakstu, kas dega uz viņu krūtīm.
- Bet, domādams, ka tas darbojas, tu vismaz nedzisināji muti.”
- — Nedzisini muti pa tukšo, Elze!
- Ak, ko gan es ar tevi vēl muti dzisinu, tu tāpat ar mani nerunā…
- Nedzisināt plaušas un nejaukties citu darīšanās.