dzirkstīt
dzirkstīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | dzirkstīju | dzirkstījam | dzirkstīju | dzirkstījām | dzirkstīšu | dzirkstīsim |
2. pers. | dzirkstī | dzirkstījat | dzirkstīji | dzirkstījāt | dzirkstīsi | dzirkstīsiet, dzirkstīsit |
3. pers. | dzirkstī | dzirkstīja | dzirkstīs |
Pavēles izteiksme: dzirkstī (vsk. 2. pers.), dzirkstījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzirkstījot (tag.), dzirkstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzirkstītu
Vajadzības izteiksme: jādzirkstī
1.Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt1.
1.1.pārnestā nozīmē Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
2.Dzirkstēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arnolds ir atbildīgs cilvēks, jautrs, ar savu humora dzirkstīti.
- To vējš veļ sīkos vilnīšos, un saule dzirkstī pa virsu.
- Pelēkajām ēnām atdzīvojas acis, izrādās, tās spēj vēl dzirkstīt.
- Prieks dzirkstīja vai katra māk-slinieka sejā, kurš kāpa uz skatuves. «
- Tas saiet kopā ar vienu no saukļiem, ka Miera iela dzirkstī.