dzimumnobriedums
dzimumnobriedums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzimumnobriedums | dzimumnobriedumi |
| Ģen. | dzimumnobrieduma | dzimumnobriedumu |
| Dat. | dzimumnobriedumam | dzimumnobriedumiem |
| Akuz. | dzimumnobriedumu | dzimumnobriedumus |
| Lok. | dzimumnobriedumā | dzimumnobriedumos |
Dzimumgatavība; pāragra dzimumnobrieduma iestāšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Depresijas biežuma pieaugums pusaudžu vecumā galvenokārt saistāms ar dzimumnobriedumu nekā ar bērnu hronoloģisko vecumu.
- Ja dzimumnobrieduma ( reproduktīvajā) periodā olšūna izdala dzimumhormonus - estrogēnus un progestagēnus, kuri nodrošina regulāru menstruālo ciklu, kā arī normālu grūtniecības norisi, tad jau dažus gadus pirms menopauzes samazinās estrogēnu izstrāde olšūnās.
- Vaislinieks - dzimumnobrieduma vecumu sasniegusi zivs, kas izmantojama atražošanai.
- - dzimumnobrieduma vecumu sasniegusi zivs, kas izmantojama atražošanai
- Pubertāte jeb dzimumnobriedums sākas aptuveni 10–12 gadu vecumā, kuras laikā meitene kļūst par sievieti un zēns – par vīrieti ( sasniedz dzimumnobriedumu jeb dzimumgatavību).