dzidrums
dzidrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzidrums | dzidrumi |
Ģen. | dzidruma | dzidrumu |
Dat. | dzidrumam | dzidrumiem |
Akuz. | dzidrumu | dzidrumus |
Lok. | dzidrumā | dzidrumos |
1.Vispārināta īpašība → dzidrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → dzidrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → dzidrs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Stabili vārdu savienojumiDzidruma koeficients.
- Dzidruma koeficients vārdkoptermins — staru caurlaides koeficients, kas raksturo atmosfēras spēju laist cauri Saules radiāciju
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šis dzidrums iespējams arī stipri sarežģītā mūzikā, vai ne?
- Pievienojot klimpas jau gatavam buljonam, izdosies saglabāt zupas dzidrumu.
- Modē ir akvarelīgs dzidrums, nevis gaismu necaurlaidīgas krāsu kārtas.
- Rubīnus vērtē pēc to izmēra, krāsas, dzidruma un slīpējuma kvalitātes.
- Pēdējā laikā jūras dzidrums ir krities, jo tā piesārņota ar mazutu.