dziļš
dziļš īpašības vārds
Locīšana
dziļi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls.
1.1.Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
1.2.Par iedobumu, robu, šķēlumu.
1.3.Par rievām, brūcēm (ķermeni).
1.4.Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
1.5.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
1.6.Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni).
1.7.pārnestā nozīmē Tāds, kas plešas tālu un augstu (par debesīm).
2.Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
2.1.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
2.2.Tāds, kas veido biezu slāni (par sniegu, kupenām).
2.3.formā: apstākļa vārds Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
2.4.Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
3.Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
Stabili vārdu savienojumiDziļa aizmugure.
3.1.formā: apstākļa vārds Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
4.Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
4.1.Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
5.Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
Stabili vārdu savienojumiDziļi nosarkt.
7.Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
7.2.Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
7.3.Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
Stabili vārdu savienojumiDziļa ziema. Dziļš klepus. Dziļš malks. Lēna cūka dziļu sakni rok.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri