dziļš
dziļš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dziļš | dziļi |
| Ģen. | dziļa | dziļu |
| Dat. | dziļam | dziļiem |
| Akuz. | dziļu | dziļus |
| Lok. | dziļā | dziļos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dziļa | dziļas |
| dziļas | dziļu |
| dziļai | dziļām |
| dziļu | dziļas |
| dziļā | dziļās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dziļais | dziļie |
| Ģen. | dziļā | dziļo |
| Dat. | dziļajam | dziļajiem |
| Akuz. | dziļo | dziļos |
| Lok. | dziļajā | dziļajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dziļā | dziļās |
| dziļās | dziļo |
| dziļajai | dziļajām |
| dziļo | dziļās |
| dziļajā | dziļajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dziļi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
dziļu apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls.
1.1.Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
1.2.Par iedobumu, robu, šķēlumu.
1.3.Par rievām, brūcēm (ķermeni).
1.4.Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
1.5.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
1.6.Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni).
1.7.pārnestā nozīmē Tāds, kas plešas tālu un augstu (par debesīm).
2.Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
2.1.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
2.2.Tāds, kas veido biezu slāni (par sniegu, kupenām).
2.3.formā: apstākļa vārds Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
2.4.Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
2.5.parasti formā: apstākļa vārds Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
3.Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
Stabili vārdu savienojumiDziļa aizmugure.
- Dziļa aizmugure vārdkoptermins — teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas
3.1.formā: apstākļa vārds Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
4.Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
4.1.Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
5.Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
Stabili vārdu savienojumiDziļi nosarkt.
- Dziļi nosarkt kolokācija — ļoti nosarkt
6.Spēcīgs, noturīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
7.Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
7.2.Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
7.3.Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
Stabili vārdu savienojumiDziļa ziema. Dziļš klepus. Dziļš malks. Lēna cūka dziļu sakni rok.
- Dziļa ziema frazēma — 1. Ziema, kad ir daudz sniega2. Ziemas vidusposms
- Dziļš klepus kolokācija — klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums
- Dziļš malks kolokācija — liels malks
- Lēna cūka dziļu sakni rok idioma — kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Radošās pieredzes veidošanos iespaido studentu pieeja studijām - virspusēja vai dziļa.
- Radot mākslas vērtības, cilvēku attiecības ar dabu iegūst dziļāku nozīmi.
- Maksimālais proluviālo nogulumu biezums iezīmēja sengravas gultnes dziļāko daļu pirms aizpildīšanās.
- Taču to var izmantot kā izejas punktu atzīšanas jēdziena dziļākai izpratnei.
- Uz dermas un hipodermas robežas atrodas dziļais ādas arteriālo asinsvadu tīkls.