dzeroklis
dzeroklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzeroklis | dzerokļi |
| Ģen. | dzerokļa | dzerokļu |
| Dat. | dzeroklim | dzerokļiem |
| Akuz. | dzerokli | dzerokļus |
| Lok. | dzeroklī | dzerokļos |
Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceturtais augšējais priekšdzeroklis un pirmais apakšējais aizmugurējais dzeroklis kalpo gaļas plēšanai.
- Tiem nav ilkņu, un starp priekšzobiem un dzerokļiem ir atstarpe.
- Ķenguriem nav ilkņu, un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas atstarpe.
- Dzerokļi, salīdzinot ar seno miocēna lāci, ir kļuvuši nedaudz lielāki.
- Zobi Amazones lamantīnam aug visu mūžu, un tie ir tikai dzerokļi.