dzeinis
dzeinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzeinis | dzeiņi |
| Ģen. | dzeiņa | dzeiņu |
| Dat. | dzeinim | dzeiņiem |
| Akuz. | dzeini | dzeiņus |
| Lok. | dzeinī | dzeiņos |
1.Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
2.apvidvārds Audekla šķēri, meti.
3.apvidvārds Sagriežamais sprungulis, sprūds.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- jo izrakumos ir saglabājušies vairāki dzeiņa fragmenti.
- Dzeinis ir meža dravinieku kokā kāpšanas rīks,