dzērvīte
dzērvīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzērvīte | dzērvītes |
| Ģen. | dzērvītes | dzērvīšu |
| Dat. | dzērvītei | dzērvītēm |
| Akuz. | dzērvīti | dzērvītes |
| Lok. | dzērvītē | dzērvītēs |
1.Dem. → dzērve.
2.Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
3.Aizsargs jumta virsai.
4.Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas.
Avoti: KV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Leģenda vēsta - ja saloka tūkstoš tādu dzērvīšu, drīkst vēlēties vēlēšanos.
- Ar tādiem pirkstiem var lipināt sīkplastiku, var salocīt tūkstoti origami papīra dzērvīšu.
- Baltas dzērvītes Japānā ir sēru simbols," skaidroja viena no akcijas dalībniecēm Elīza.
- Kā dzērvei riesta laikā viņam jāizpilda noteiktas kustības, lai aplidojamā dzērvīte uz viņu vismaz paskatītos.
- Rekonstrukcijas darbu laikā dzērvītes plānots noņemt, bet līdz ar minētās teritorijas apzaļumošanas darbu uzsākšanu tās atgriezīsies.