dzādze
dzādze vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzādze | dzādzes |
| Ģen. | dzādzes | dzādžu |
| Dat. | dzādzem | dzādzēm |
| Akuz. | dzādzi | dzādzes |
| Lok. | dzādzē | dzādzēs |
1.Kalsens cilvēks.
2.Tāds, kas maz ēd.
3.Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne.
Avoti: KV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klasisks dzādze.