dvielis
dvielis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvielis | dvieļi |
| Ģen. | dvieļa | dvieļu |
| Dat. | dvielim | dvieļiem |
| Akuz. | dvieli | dvieļus |
| Lok. | dvielī | dvieļos |
1.Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
Stabili vārdu savienojumiBalts (arī bāls) kā dvielis (biežāk drēbe).
- Balts (arī bāls) kā dvielis (biežāk drēbe) frazēma — ļoti bāls
1.1.Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 16. Katra klienta apkalpošanai lieto atsevišķu tīru salvešu un dvieļu komplektu.
- Istabā ienāca māte un, iedevusi dvieli, noglāstīja man galvu.
- Vēlāk noskaidrots, ka tajā atradies neliels dvielis ar baznīcas attēlu.
- Pēc cepšanas novietot pankūkas uz virtuves dvieļa, lai notecinātu eļļu.
- Apsedzamies ar dvieļiem, klausāmies viļņu šļakstos un pļāpājam par niekiem.