durvjusargs
durvjusargs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | durvjusargs | durvjusargi |
| Ģen. | durvjusarga | durvjusargu |
| Dat. | durvjusargam | durvjusargiem |
| Akuz. | durvjusargu | durvjusargus |
| Lok. | durvjusargā | durvjusargos |
Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš arī paklanījās, bet jau citādāk nekā durvjusargs, turklāt viņa mute vienlaicīgi smaidīja un ironiski smīnēja.
- Zilā formastērpā tusnīgs durvjusargs ar sarkanu, glīti noskūtu vaigu padevīgiem palēcieniem kā gumijas bumba rāvās uz priekšu un paklanīdamies atvēra lifta durvis.
- No rīta, pirms gaismiņas, gribēdama tikt ārā no viesnīcas, neparko nevaru uzmodināt nakts durvjusargu, kas dārdoši krāc, pārsedzies ar daudziem netīriem galdautiem.
- Manceļa devums latviešu valodā ir arī tādu jaunvārdu darināšana kā " cepurnieks", " mūrnieks", " parādnieks", " skolasbērns", " durvjusargs", kā arī mūsdienu valodas arhaismi — " brālnieki" ( brāļa bērni), " dedzīklis" ( šķiltavas), " precenieks" ( tirgotājs), " blaka" ( tinte), " tūba" ( lietus mētelis).
- - Ir vērts uzturēt draudzīgas attiecības ar durvjusargiem, māju pārvaldniekiem, lidostu darbiniekiem...