dunoņa
dunoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dunoņa | dunoņas |
| Ģen. | dunoņas | dunoņu |
| Dat. | dunoņai | dunoņām |
| Akuz. | dunoņu | dunoņas |
| Lok. | dunoņā | dunoņās |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāda tautu dunoņa, tās sacēlušās kā varenu ūdeņu viļņi!"
- Nevar atņemt mums to prieku atkal baudīt sliežu smaržu un dunoņu.
- Tajā brīdī tējmašīna nosvilpjas un vagoni klandzēdami sagrūžas ar dobju dunoņu.
- Tikko uzmācīgā dunoņa bija apklususi, Sīmanis salīgojās uz sava bluķēna.
- Atskanēja tāda kā klusa dunoņa, it kā ierēcās, iešalcās.