dunkš
dunkš izsauksmes vārds; apvidvārds
Lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vēlāk dobjāk un skaļāk: dunkš, dunkš, dunkš, dunkš…
- – Dunkš, dunkš, – klaudz tenisa bumbiņa.
- Gaiss smakoja, jo ielas bija pilnas ar gluži jauniņām mašīnām, kurās aizvien vēl nepiedzimušie jaunie čaļi jutās droši kā mātes miesās, klausīdamies apdullinošos mūzikas ritmus, kas atgādina mātes sirdspukstus: dunkš, dunkš...
- Satiksme sāk kustēties ātrāk, lai varētu straujāk paātrināties pārslēdzies uz leju, taču paātrinājuma vietā ir DUNKŠ!