dunēt1
dunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dunu | dunam | dunēju | dunējām | dunēšu | dunēsim |
| 2. pers. | duni | dunat | dunēji | dunējāt | dunēsi | dunēsiet, dunēsit |
| 3. pers. | dun | dunēja | dunēs | |||
Pavēles izteiksme: duni (vsk. 2. pers.), duniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dunot (tag.), dunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dunētu
Vajadzības izteiksme: jādun
1.Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
1.2.Dobji skanēt (par soļiem).
2.Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
2.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
3.Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
3.2.Dobji pukstēt (par sirdi).
4.Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
5.Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
5.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc). Galva (arī galvā, pa galvu) dun.
- Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) frazēma — saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- Galva (arī galvā, pa galvu) dun kolokācija — saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) kolokācija — saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērnībā manēža ir viņa globuss, pasaules makets ar dunošām pažobelēm.
- Ar to pašu brīdi man ausīs sāka dunēt Intara Busuļa balss.
- Tiešām, ik mirkli kļuva skaidrāks, ka dun daudzi pakavi.
- Ceļa neziņa dun starp riteņiem un sliežu balsī dzied Jukijai šūpuļdziesmu —
- - cauri ķiverē dunošo skaņu korim Radziņš sadzirdēja izmisīgo Cvībaka bļāvienu.