duļķainums
duļķainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duļķainums | duļķainumi |
| Ģen. | duļķainuma | duļķainumu |
| Dat. | duļķainumam | duļķainumiem |
| Akuz. | duļķainumu | duļķainumus |
| Lok. | duļķainumā | duļķainumos |
Vispārināta īpašība → duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - ūdens duļķainums
- Ūdens duļķainums
- Par sulu tecināšanas pārtraukšnu liecina gan sulas duļķainums, gan pumpuru plaukšana.
- Pa šo laiku duļķainumam vajadzētu pazust t.i. nosēsties lejā.
- Dīķos zivs var ēst gan dienā, gan naktī un izturēt augstu ūdens duļķainumu.