duīlis
duīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | duīlis | duīļi |
Ģen. | duīļa | duīļu |
Dat. | duīlim | duīļiem |
Akuz. | duīli | duīļus |
Lok. | duīlī | duīļos |
1.Vecs, neass vai nolauzts nazis.
2.Sabojāts darbarīks.
Avoti: ĒiV, EH