duīlis | Tēzaurs

duīlis

duīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

1.Vecs, neass vai nolauzts nazis.

Saistītās nozīmesklebezis, klekšis, ķebzlis, kleburis, beliķis.

2.Sabojāts darbarīks.

Avoti: ĒiV, EH