dučīties
dučīties apvidvārds
1.Pūlēties.
2.Urdīties, rāties.
Avoti: MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz melnās virtuves bija augsta krogus lete, kur starp sveteņu virtenēm dučījās krodzinieku Bondaru saime — kalsns vecis iemērīja šņabi un stiepa no pagraba alu, ik pa brīdim nokliegdamies: “ Kādu gribat — kausos vai pudelēs?”
- Es jau varu dučīties ( pūlēties) cik gribu un mārstīties ( žestikulēt, plātīt rokas) kaut visu vakaru, bet, ja beigās no tā nav nekāds jekelis ( nav gaidītā rezultāta), tikai ķimpa ( nepatikšanas) var sanākt.