duālisms
duālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duālisms | duālismi |
| Ģen. | duālisma | duālismu |
| Dat. | duālismam | duālismiem |
| Akuz. | duālismu | duālismus |
| Lok. | duālismā | duālismos |
1.joma: filozofija Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
2.Divdabība, divējādība.
3.joma: mitoloģija Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
Avoti: LLVV, MrJ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Duālisms, kultūras tradīciju bagātinoša sadure ietverta jau Borisa Bērziņa izcelsmē.
- Ģeogrāfiskā jurisprudence nošķir duālismus: individuālo – sociālo un privāto – publisko.
- 7 Šopenhauera duālismam jeb smadzeņcentriskumam var pretī likt Spillera monismu.
- 4.1. Pretrunīgums un īpatnējais ideoloģijas un teorijas attiecību duālisms aktīvā nacionālisma vērtību sistēmā.
- Alberto Kofas ieviestajam dalījumam, var saukt par semantisko duālismu un semantisko monismu.