druscītiņ
druscītiņ [drusˈcītiņ] apstākļa vārds; sarunvaloda
Lietojuma biežums :
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es tagad druscītiņ pacietīšos, lai viņa aizlido nemaz ne viegli
- Bet tādai vecenei kā Mēnestiņa gan vajadzētu būt druscītiņ atturīgākai!
- - Vai negribi atzīties, ka esi druscītiņ greizsirdīga?
- Labāk paslejies uz pirkstgaliem, būsi kaut mazlietiņ garāks un redzēsi kaut druscītiņ tālāk!
- Druscītiņ agrāk mācījušās Ērika Pauzere un Vara Linde.