drosme
drosme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | drosme | drosmes |
| Ģen. | drosmes | drosmju |
| Dat. | drosmei | drosmēm |
| Akuz. | drosmi | drosmes |
| Lok. | drosmē | drosmēs |
1.Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
1.1.Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padomju militārajos panākumos izšķirošais faktors bija ierindas karavīru drosme un enerģija.
- Drosme un krāsaina valoda bija tā laika svarīgākās žurnālistu kvalitātes.”
- Citiem vārdiem sakot, promocijas darba mērķis ir intelektuālās drosmes veicināšana.
- Jūsu pieminētajiem ( Izraēlai un ASV) nav drosmes uzbrukt Irānai.
- Bet, lai apgūtu kaut ko jaunu, atkal vajadzīga drosme.