driskāt
Lietojuma biežums :
driskāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | driskāju | driskājam | driskāju | driskājām | driskāšu | driskāsim |
2. pers. | driskā | driskājat | driskāji | driskājāt | driskāsi | driskāsiet, driskāsit |
3. pers. | driskā | driskāja | driskās |
Pavēles izteiksme: driskā (vsk. 2. pers.), driskājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: driskājot (tag.), driskāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: driskātu
Vajadzības izteiksme: jādriskā
Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakaros, ejot gulēt, meitenes nekautrējas novilkt savas no driskātās kleitiņas viņa klātbūtnē.
- Cieši sakodu zobus, bet — vienalga, viss velti: desa, rīkli driskādama, slīdēja atpakaļ.
- Naktīs pa slepenu lūku izlīdis Vilijas krasta krūmos, viņš pārliecinājās, ka ienaidnieki joprojām trako: no aizdedzinātās kunigaišu pils turpat netālu skanēja necilvēciski bļāvieni – maskaļi centīgi dalīja laupījumu, kas iegūts pustukšajā pilī, krāva vezumos karaliskās mēbeles, plēsa nost līstītes un parketu, izzāģēja griestu kesonus, driskāja no sienām reljefās ādas tapetes, norāva baldahīnus un izšķaidīja krāšņu podiņus; un to visu viņi vezumiem veda uz savu Maskaliju, pat līdz pašai Maskavai, kur šos neredzēti skaistos labumus pārdeva pilsētu tirgos un tirgoņu preču namos.
- Un tad dzīvo tā, viens zeņķis jau pakārās — neizturēja, krāja, krāja palagus zem deķa, driskāja, līdz savija virvi un dušas telpā pakārās, mūs visus nostādīja, uzraudzīja kārtīgāk.
- Nebija arī nekad neko sagrauzusi, pretēji pirmajam VASam, kam patika driskāt savas mantas.