dresēt
dresēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dresēju | dresējam | dresēju | dresējām | dresēšu | dresēsim |
| 2. pers. | dresē | dresējat | dresēji | dresējāt | dresēsi | dresēsiet, dresēsit |
| 3. pers. | dresē | dresēja | dresēs | |||
Pavēles izteiksme: dresē (vsk. 2. pers.), dresējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dresējot (tag.), dresēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dresētu
Vajadzības izteiksme: jādresē
1.Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
1.1.sarunvaloda Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
2.apvidvārds Sakārtot ēdienus uz šķīvja vai cita trauka acīm tīkamā formā.
Avoti: LLVV, VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūs nopietni dresēja, sagatavošana ļoti atbildīga, izgājām labu skolu.
- Jārēķinās ar to, ka ļoti grūti ieaudzināt paklausību un dresēt.
- Bija tāds dresēts suns, laikam bija vajadzīgs pēc tā scenārija.
- Viņi velk mūs atpakaļ, visādi mūs dresē un mums kaitē.
- Tur mani neviens nedresēja, jo uzskatīja par normālu puiku, nevis vārgulīgu pacientu.