drebuļot
drebuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | drebuļoju | drebuļojam | drebuļoju | drebuļojām | drebuļošu | drebuļosim |
| 2. pers. | drebuļo | drebuļojat | drebuļoji | drebuļojāt | drebuļosi | drebuļosiet, drebuļosit |
| 3. pers. | drebuļo | drebuļoja | drebuļos | |||
Pavēles izteiksme: drebuļo (vsk. 2. pers.), drebuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drebuļojot (tag.), drebuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drebuļotu
Vajadzības izteiksme: jādrebuļo
Drebēt, trīcēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nervus drebuļojošais dzelksnis patiesībā slēpās gleznu sižetos.
- Šņaukājas, klepo un drebuļo zem biezās segas, bet jau domā, ka janvāra pirmajā nedēļā atkal būšot uz strīpas.
- Vēl tagad man kaulos drebuļo!
- Drebuļos nevis kratos, bet gan burtiski raustos konvulsijās.
- Nākamo stundu gaidot rezultātus pārsvarā kratos drebuļos.