dramatisms
dramatisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dramatisms | dramatismi |
| Ģen. | dramatisma | dramatismu |
| Dat. | dramatismam | dramatismiem |
| Akuz. | dramatismu | dramatismus |
| Lok. | dramatismā | dramatismos |
1.Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
2.Vispārināta īpašība → dramatisks5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.joma: medicīna Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
Avoti: LLVV, TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Joprojām ar savu lirisko dramatismu aizkustina Artūrs Skrastiņš jaunākā brāļa tēlā.
- dzīves dramatisms, pārbaudījumi – diemžēl var būt labākā augsne dzejai.
- Pantomīmas klusums to padara radniecīgu baletam, dramatisms — līdzīgu drāmai.
- Pats maestro sakās šajā mūzikā apvienojis Odesas humoru un Bābeles stāstu dramatismu.
- Mūsdienu Venēras neiespējamā izvēle veido pamatu kopējam izstādes satura dramatismam.