drīvēt1
drīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | drīvēju | drīvējam | drīvēju | drīvējām | drīvēšu | drīvēsim |
| 2. pers. | drīvē | drīvējat | drīvēji | drīvējāt | drīvēsi | drīvēsiet, drīvēsit |
| 3. pers. | drīvē | drīvēja | drīvēs | |||
Pavēles izteiksme: drīvē (vsk. 2. pers.), drīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drīvējot (tag.), drīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drīvētu
Vajadzības izteiksme: jādrīvē
1.Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
Stabili vārdu savienojumiDrīvēt šuves.
- Drīvēt šuves vārdkoptermins; joma: jūrniecība — ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
2.Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tūlīt beigsim drīvēt šuves, – atsaucās Mario.
- kas pilna nedrīvētām mājām
- Pirms simts un vairāk gadiem Eiropā, arī Latvijā logus, durvis un citas ēkas konstrukcijas siltināja jeb drīvēja ar dabīgiem materiāliem - sūnām, linu un ļoti bieži kaņepēm.
- saplucina arī verkšķi ar ko drīvē un liek labi siltu virsū
- Šķirbas starp kokiem drīvē divreiz uzreiz pēc guļbūves uzcelšanas un otrreiz pēc tās pilnīgas nosēšanās