drīceklis
drīceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | drīceklis | drīcekļi |
| Ģen. | drīcekļa | drīcekļu |
| Dat. | drīceklim | drīcekļiem |
| Akuz. | drīcekli | drīcekļus |
| Lok. | drīceklī | drīcekļos |
Mežroze, mežrožu krūms.
Avoti: NeV