drēgnums
drēgnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | drēgnums | drēgnumi |
Ģen. | drēgnuma | drēgnumu |
Dat. | drēgnumam | drēgnumiem |
Akuz. | drēgnumu | drēgnumus |
Lok. | drēgnumā | drēgnumos |
Mitrums un vēsums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau atkal dzīvojam rudenīgā laikā - lietus, dubļi un drēgnums.
- Tupu pavārtē un trīcu — ne tikai no drēgnuma un aukstuma.
- Viļņā bailes ir hipertrofētas, pat rudens drēgnums neapslāpē to smaku.
- Viņu bučas bija slapjas un glumas kā drēgnuma piemirkušais šķērsielas bruģis.
- Vasarai beidzoties un atnākot rudens drēgnumam, sākas spa sezona.