donkeimens
donkeimens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonisms; joma: jūrniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | donkeimens | donkeimeni |
| Ģen. | donkeimena | donkeimenu |
| Dat. | donkeimenam | donkeimeniem |
| Akuz. | donkeimenu | donkeimenus |
| Lok. | donkeimenā | donkeimenos |
donkeivīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; neliterārs, žargonisms; joma: jūrniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | donkeivīrs | donkeivīri |
| Ģen. | donkeivīra | donkeivīru |
| Dat. | donkeivīram | donkeivīriem |
| Akuz. | donkeivīru | donkeivīrus |
| Lok. | donkeivīrā | donkeivīros |
donkimens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonisms; joma: jūrniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | donkimens | donkimeni |
| Ģen. | donkimena | donkimenu |
| Dat. | donkimenam | donkimeniem |
| Akuz. | donkimenu | donkimenus |
| Lok. | donkimenā | donkimenos |
donkivīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonisms; joma: jūrniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | donkivīrs | donkivīri |
| Ģen. | donkivīra | donkivīru |
| Dat. | donkivīram | donkivīriem |
| Akuz. | donkivīru | donkivīrus |
| Lok. | donkivīrā | donkivīros |
1.Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
2.Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
Avoti: Ang