dobums1
dobums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dobums | dobumi |
| Ģen. | dobuma | dobumu |
| Dat. | dobumam | dobumiem |
| Akuz. | dobumu | dobumus |
| Lok. | dobumā | dobumos |
1.Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
2.Tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
2.1.Tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
3.joma: anatomija Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
Stabili vārdu savienojumiDobuma rezonators.
- Dobuma rezonators vārdkoptermins; joma: fizika — 1. Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators2. Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators
Avoti: LLVV, FF
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- p75 receptors kalpo par progenitoro šūnu marķieri mutes dobuma epitēlija audos.
- Augšžokļa dobuma pamatnes augmentācijas zona aizvieto trūkstošo augšžokļa alveolārā kaula masu.
- Arī pēc divpadsmitā dzīves gada dobumu augšana ir pakāpeniska, lēna.
- Parasti dobuma priekšējā robeža reti kad sniedzas tālāk par pirmo premolāru.
- Dobuma pamatnes līmenis dzīves laikā ir mainīgs, ar tendenci pieaugt.