dobermanis
dobermanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dobermanis | dobermaņi |
| Ģen. | dobermaņa | dobermaņu |
| Dat. | dobermanim | dobermaņiem |
| Akuz. | dobermani | dobermaņus |
| Lok. | dobermanī | dobermaņos |
Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš vienmēr apgalvoja, ka dabūjis to cīņā ar dobermani.
- Kā vēl viens piemērs varētu būt slavenais dobermanis Trejs, kas apmācīts Rīgā.
- Jā, toreiz pirms sešiem gadiem Elvis teica, ka viņam vajag dobermani,
- Nekādi dobermaņi, rotveileri vai milzu marino cīņu suņi slepenām cīņām Rīgas pievārtē.
- Apgriezies un ieraudzīsi vienu briesmīgi apbruņotu vīru, kuram apkārt lēkšo asinskārs dobermanis.