dočeņka
Lietojuma biežums :
dočeņka sarunvaloda
Meitene (parasti kā uzruna).
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- a vot kad nāk tā pravda pār mani, tad man tošņit, oi, mana dranaja žizņ, oi, es te umiraju, no rīta umiraju, vakarā umiraju, naktī umiraju, a pravda ir tāda, ka es nevaru nomirt, bet, ja varētu, es saku, vot jums krusts, ja varētu, es srazu, srazu, ņe dumaja nomirtu, a kāda man jēga dzīvot, jēgas ta nav, bērnus sranaja valsts atņēma, a es viņus, pie devas Marijas zvēru, mīlēju, tikai kopt nemācēju, a viņi man kā dadži no rīta līdz vakaram brunčos lipa — mamma, mamočka, mammiņa, mammīte, ma-meņka, a galodniji visu laiku, a kur lai es ņemu, ko grūst viņiem rīklēs, a govorjat — pasaulē daudzi golodajut, ne jau mēs vienīgie, a man beigās pofig stala, dočeņkai manai kaut kāda zaraza piemetās, vot viņa nomira, vot i valsts atnāca un pārējos četrus zabrala, nu tur viņiem, hotjabi, ko rīt ir, tur viņus lasīt un rakstītpo latišski māca, a es pati esmu latiška, māte un tēvs man latiši, es daže gimnu zinu " Dievs, svēti Latviju " a v dieva ja ņeveriu, nu kur tad viņš ir, ja man umeretj ņe dajot, a mož tomēr ir tas dievs, tikai mani nemil, ja miletu,